KRĀKT definīcija Latviešu valodā:

KRĀKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Elpojot radīt nevienmērīgas, paskaļas, vibrējošas skaņas rīklē, degunā; atskanēt šādām skaņām.

    • Gulētājs miegā krāc
    • Zirgs bailēs slejas kājās un krāc

  • 2

    3. pers Radīt spēcīgu, nevienmērīgu, zemu troksni, kāds dzirdams, piem., strauji brāžoties ūdenim pa dziļu, nelīdzenu gultni; atskanēt šādam troksnim.

    • Jūra, bangas krāc
    • Upe krāc
    • Vētra krāc
    • Koki krāc vētrā
    • Ugunsgrēks krākdams vēršas plašumā