KONFIRMĀCIJA definīcija Latviešu valodā:

KONFIRMĀCIJA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Reliģiska ceremonija, ar kuru kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; iesvētīšana.

  • 2

    Romas pāvesta tiesība apstiprināt bīskapus.

  • 3

    Oficiāla (kā) apstiprināšana.

    • Tiesas sprieduma konfirmācija