KOKS definīcija Latviešu valodā:

KOKS

vīriešu dzimte

  • 1

    Daudzgadīgs augs ar cietu koksnainu stumbru, zaru vainagu un saknēm.

    • Lapu koki
    • Skuju koki
    • Augļu koki
    • Koku cirtējs
    • Stādīt kokus

  • 2

    ģen. koka, īp. nozīmē Tāds (priekšmets), kas izgatavots no koksnes, no kokmateriāla.

    • Koka izstrādājumi
    • Koka karotes, koka rotaļlietas
    • Koka tupeles
    • Koka māja, koka tilts, koka konstrukcijas
    • Koka darva
    • Koka milti
    • Koka kāja
    • Koka kājas

  • 3

    Apaļkoks, baļķis, klucis, dēlis u. tml. kokmateriāls.

    • Vest kokus no meža
    • Balsta koki
    • Sist kādam ar koku