KŅAZS definīcija Latviešu valodā:

KŅAZS

vīriešu dzimte

  • 1

    Senslāvu cilts vadonis; agrajā feodālismā – feodālas valsts valdnieks.

  • 2

    Mantojams augstākās muižniecības tituls Krievijā (18.–20. gs. sākumam.); persona, kam ir šāds tituls.

    Sk. arī kņaze, kņaziene