KNAKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

KNAKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt īsu, paasu troksni, kāds dzirdams, piem., lūstot sausam zaram vai kam nelielam, cietam atsitoties (pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.

    • Sausie zari knakšķ zem kājām
    • Šķila plaisājot knakšķ
    • Knakšķ knaibles, kniebjot naglām galviņas