KNĀBIENS definīcija Latviešu valodā:

KNĀBIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Vienreizēja paveikta darbība knābt; cirtiens, tvēriens ar knābi.

    knābt
    • Ātrs, sāpīgs knābiens
    • Gailis ar dažiem knābieniem pakampa visu barību