KLUCIS definīcija Latviešu valodā:

KLUCIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Resns, neapstrādāts koka stumbra gabals; bluķis.

    • Bērza, ozola klucis
    • Apšu kluči
    • Malkas klucis
    • Skaldīt malku uz kluča
    • Gulšņu kluči

  • 2

    Liels, masīvs (kāda materiāla, vielas) gabals.

    • Betona kluči
    • Ledus kluči