KLEPUS definīcija Latviešu valodā:

KLEPUS

singular masculine noun

  • 1

    Reflektoriska norise, kad gaiss ar spēcīgu grūdienu izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.

    • Sauss, mokošs klepus
    • Dziļš klepus
    • Viņam uznāca stiprs klepus
    • Aizturēt klepu
    • Klepus lēkme
    • Garais klepus