KLEĶIS definīcija Latviešu valodā:

KLEĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Būvmateriāls, ko gatavo no māla, kaļķa, cementa un citām saistvielām, sajaucot tās, piem., ar smiltīm, granti, zāģu skaidām.

    • Kleķa mūris, siena
    • Kleķa māja
    • Māla kleķa būves