KLAUSĪTIES definīcija Latviešu valodā:

KLAUSĪTIES

  • 1

    pārej. un nepārej Uztvert, arī censties uztvert ar dzirdi un saprast dzirdēto.

    • Klausīties mūziku, lekcijas, radio
    • Klausīties lektoru
    • Klausīties lakstīgalas dziesmu
    • Nav vērts viņa vārdos klausīties
    • Vērīgi klausīties
    • Viņi klausījās, elpu aizturējuši
    • Klausies!, klausieties!
    • Klausos!

  • 2

    pārej Studēt, mācīties (ko), regulāri apmeklējot lekcijas.

    • Klausīties augstākās matemātikas kursu
    • Klausīties speciālos priekšmetus