KLAUSĪTĀJS definīcija Latviešu valodā:

KLAUSĪTĀJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kas klausās (ko), pats (tajā) nepiedaloties.

    • Priekšlasījums pulcējis daudz klausītāju
    • Koncerts klausītājiem patika

  • 2

    Cilvēks, kas mācās (mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju veidā).

    • Kursu klausītājs
    • Lekciju klausītāji