KLĀJIENS definīcija Latviešu valodā:

KLĀJIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Paveikta darbība, rezultāts.

    klāt

  • 2

    Vienlaidus izklāta (piem., labības, salmu) kārta; vienlaidus, guļus esošu priekšmetu kopums; tas, kas vienlaidus sedz (ko).

    • Labības, linu klājiens
    • Pēc vētras izgāztie koki mežā gulēja plašā klājienā