KLAIDONIS definīcija Latviešu valodā:

KLAIDONIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kas klaiņo, kam nav pastāvīgas dzīvesvietas, pastāvīgas nodarbošanās.

    • Klaidoņa dzīve, dzīvesveids
    • Pasaules klaidonis