KLABINĀT definīcija Latviešu valodā:

KLABINĀT

-inu, -ini, -ina, -ināju

  • 1

    pārej Ar savu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klab.

    • Klabināt skaitāmos kauliņus, rakstāmmašīnu
    • Vējš klabina durvis, logu slēģus

  • 2

    nepārej Darīt (ko), izraisot klaboņu, klabēšanu.

    • Garām klabināja braucējs vecos ratos
    • Stārķis klabina, ligzdu sargājot