KLABĒT definīcija Latviešu valodā:

KLABĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Radīt īsus, citu citam sekojošus trokšņus, kādi dzirdami, piem., sitoties kopā koka priekšmetiem; atskanēt šādiem trokšņiem; klaudzēt.

    • Klab stelles
    • Klabēja rakstāmmašīna
    • Vējā klab slēģi
    • Pakavi, rati klab uz bruģa
    • Vienmērīgi klabēja vilciena riteņi
    • Zobi klab

  • 2

    sarunvalodas vārds, pārnesta nozīme Daudz, skaļi un nevajadzīgi runāt; pļāpāt.