KLABATA definīcija Latviešu valodā:

KLABATA

sieviešu dzimte

  • 1

    arī dsk Koka ierīce (parasti divas koka plāksnes) trokšņa radīšanai (piem., signalizācijai); tas, kas rada vai ar ko rada klaboņu.

    • Naktssarga klabatas
    • Stārķis klabina savas klabatas

kopdzimtes vārds

sarunvalodas vārds, pārnesta nozīme
  • 1

    sarunvalodas vārds, pārnesta nozīme Pļāpa; pļāpīgs cilvēks.