ĶIEĢELIS definīcija Latviešu valodā:

ĶIEĢELIS

vīriešu dzimte

  • 1

    No māla (arī kaļķiem un smiltīm) veidots, apdedzināts neliels, parasti taisnstūra formas, būvmateriāls.

    • Māla ķieģelis
    • Porainais, caurumotais ķieģelis
    • Baltie, sarkanie ķieģeļi
    • Krāsns ķieģeļi
    • Ķieģeļu māja, sienas
    • Ugunsdrošie ķieģeļi

  • 2

    Šāda būvmateriāla formas un lieluma brikete.

    • Kūdras ķieģeļi