ĶESELE definīcija Latviešu valodā:

ĶESELE

sieviešu dzimte

  • 1

    Vēžošanas un zvejas rīks – uz stīpas vai stieples uzvilkts apaļš tīkliņš ar vaļēju virspusi.

  • 2

    sarunvalodas vārds Neliels rupja auduma maiss; tarba.

    • Uzkārt auzu ķeseli zirgam kaklā