ĶERMENIS definīcija Latviešu valodā:

ĶERMENIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Norobežota matērijas daļa telpā; atsevišķs priekšmets telpā.

    • Cieti ķermeņi, šķidri ķermeņi
    • Ķermeņa forma
    • Debess ķermeņi

  • 2

    Organisms (cilvēkam, dzīvniekam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.

    • Spēcīgs, slaids ķermenis
    • Ķermeņa uzbūve
    • Ķermeņa temperatūra
    • Mainīt ķermeņa stāvokli

  • 3

    Korpuss, pamata daļa, piem., mašīnai.

    • Kuģa ķermenis, lidmašīnas ķermenis
    • Zāģa metāla ķermenis
    • Apgaismes (gaismas) ķermeņi

  • 4

    Matemātikā – telpas daļa, ko norobežo slēgta virsma.

    • Rotācijas ķermenis
    • Sfērisks ķermenis
    • Ģeometrisks ķermenis