KERAMIKA definīcija Latviešu valodā:

KERAMIKA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Trauki un citi priekšmeti, kas izgatavoti no māla vai mālu saturošas masas, izžāvēti un apdedzināti; māla vai mālu saturoša masa, no kuras darina traukus u. c. izstrādājumus.

    • Glazēta keramika
    • Keramikas rūpnīca
    • Mākslas keramika
    • Keramikas trauki
    • Keramikas caurules, būvmateriāli
    • Dekoratīvās keramikas priekšmeti

  • 2

    Šādu priekšmetu izgatavošana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.

    • Nodarboties ar keramiku
    • Keramikas meistari