KERAMIKA definīcija Latviešu valodā:
KERAMIKA
sieviešu dzimte vienskaitlis
- 1
Trauki un citi priekšmeti, kas izgatavoti no māla vai mālu saturošas masas, izžāvēti un apdedzināti; māla vai mālu saturoša masa, no kuras darina traukus u. c. izstrādājumus.
- Glazēta keramika
- Keramikas rūpnīca
- Mākslas keramika
- Keramikas trauki
- Keramikas caurules, būvmateriāli
- Dekoratīvās keramikas priekšmeti
- 2
Šādu priekšmetu izgatavošana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
- Nodarboties ar keramiku
- Keramikas meistari