ĶEPUROTIES definīcija Latviešu valodā:

ĶEPUROTIES

-ojos, -ojies, -ojas

  • 1

    Strauji kustināt rokas, kājas, ķermeni, lai, piem., atbrīvotos (no kā), noturētos (virs kā).

    • Ķepuroties ūdenī ar rokām un kājām
    • Bērns ķepurojas ārā no segām
    • Ķepuroties ārā no bedres

  • 2

    pārnesta nozīme, sarunvalodas vārds Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).

    • Ķepuroties ārā no nepatikšanām