KAZEĪNS definīcija Latviešu valodā:

KAZEĪNS

singular masculine noun

  • 1

    Salikta olbaltumviela, kas veidojas, sarecot piena olbaltumam; biezpiena un siera galvenā sastāvdaļa.

    • Kazeīna līme
    • Kazeīna krāsas