KAVĒTIES definīcija Latviešu valodā:

KAVĒTIES

  • 1

    Uzturēties, palikt kādu laiku (kur, pie kā).

    • Kavēties pie drauga
    • Bērns kavējas pie rotaļlietu veikala
    • Vilciens pieturā ilgi nekavējās
    • pārnesta nozīme Kavēties atmiņās
    • Kavēties domās pie mājām

  • 2

    Vilcināties, nedarīt tūlīt; neierasties paredzētajā laikā.

    • Kavēties ar atbildi
    • Autobusa šoferis kavējas

  • 3

    3. pers Tikt veiktam lēnāk, nekā paredzēts, nekā vēlams; nonākt (kur) vēlāk, nekā paredzēts.

    • Darbs kavējas
    • Autobuss kavējas par desmit minūtēm