KAUTIES definīcija Latviešu valodā:

KAUTIES

  • 1

    Cīnīties (piem., sitot, sperot u. tml.), nodarot otram sāpes, miesas bojājumus; sist viens otram, cits citam.

    • Gaiļi kaujas
    • Kauties ar kaimiņu puikām
    • Kauties dzērumā
    • Kauties ar dūrēm
    • Sastrīdēties un sākt kauties

  • 2

    Cīnīties, karot.

  • 3

    Ar grūtībām censties pārvarēt (piem., kādu stāvokli), atbrīvoties (no kā).

    • Kauties ar miegu
    • Kauties ar grūtībām, ar trūkumu
    • Kauties ar slinkumu
    • Visu nakti kauties ar odiem