KAUSS definīcija Latviešu valodā:

KAUSS

vīriešu dzimte

  • 1

    Paliels dzeramais trauks; šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.

    • Sudraba kauss, kristāla kauss, stikla kauss
    • Izdzert divus kausus alus
    • Tukšot kausus

  • 2

    Liela, dziļa, apaļa karote ar garu kātu smelšanai; šāda karote kopā ar tās saturu; šādas karotes saturs.

    • Zupas, putras kauss
    • Ieliet katrā šķīvī pa kausam zupas

  • 3

    Mehānisma, ierīces daļa (kā, piem., vielas, materiālu) ielikšanai, pacelšanai.

    • Svaru kausi
    • Kausu ekskavators
    • Elevatora kausi
    • pārnesta nozīme Likt svaru kausos
    • Svaru kauss nosvēries kādam par labu

  • 4

    Vāzei līdzīgs izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājam.

  • 5

    Botānikā – apziedņa ārējā daļa; šāda apziedņa daļa kopā ar vainagu.