KARSTUMS definīcija Latviešu valodā:

KARSTUMS

singular masculine noun

  • 1

    Augsta temperatūra.

    • Krāsns karstums
    • Gāzes liesmas karstums
    • Cept desiņas ogļu karstumā

  • 2

    Karsts gaiss; laikapstākļi, kam raksturīga gaisa augsta temperatūra.

    • Ārā ir neciešams karstums
    • Karstuma dūriens

  • 3

    sarunvalodas vārds dsk Paaugstināta temperatūra, arī drudzis.

    • Zēnam bija karstumi
    • Gulēt karstumos

  • 4

    pārnesta nozīme Dedzība, temperamentīgums; spraigums; intensitāte.

    • Strīda karstums
    • Cīņas karstumā