KARATĒ definīcija Latviešu valodā:

KARATĒ

nelokāms vīriešu dzimtes lietvārds

  • 1

    Japāņu pašaizsardzības sistēma bez ieroča, kuras pamatā ir sitieni vai spērieni pa pretinieka vārīgākajām ķermeņa vietām; attiecīgais cīņas sporta veids.

Izruna

KARATĒ

/kara·tē/