KARAĻŪDENS definīcija Latviešu valodā:

KARAĻŪDENS

vīriešu dzimte vienskaitlis-ns

  • 1

    Koncentrēts sālsskābes un slāpekļskābes maisījums, ko izmanto laboratorijās dažādu vielu šķīdināšanai.

    • Šķīdināt zeltu ar karaļūdeni