KARAĻŪDENS definīcija Latviešu valodā:

KARAĻŪDENS

singular masculine noun

  • 1

    Koncentrēts sālsskābes un slāpekļskābes maisījums, ko izmanto laboratorijās dažādu vielu šķīdināšanai.

    • Šķīdināt zeltu ar karaļūdeni