KARAKULS definīcija Latviešu valodā:

KARAKULS

vīriešu dzimte

  • 1

    Sprogaina kažokāda, ko iegūst no apstrādātas karakuljēru ādas; karakulāda.

    • Melns karakuls
    • Karakula kažoks, cepure, apkakle