KARAFE definīcija Latviešu valodā:

KARAFE

sieviešu dzimte

  • 1

    Plats stikla vai kristāla trauks ar tievu kaklu un stikla aizbāzni; šāds trauks kopā ar tā saturu; šķidruma daudzums, kas ietilpst šādā traukā.

    • Ūdens karafe
    • Ieliet karafē limonādi
    • Izdzērām divas karafes bērza sulu