KARABĪNE definīcija Latviešu valodā:

KARABĪNE

sieviešu dzimte

  • 1

    Viegla šautene ar īsu stobru.

    • Jātnieku karabīnes
    • Karabīnes laide, karabīnes stobrs

  • 2

    Izjaucams (ķēžu, siksnu, trošu) savienojums cilpas veidā; drošības āķis.