KAPRACIS definīcija Latviešu valodā:
KAPRACIS
vīriešu dzimte
- 1
Strādnieks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu un mirušo aprakšanu.
- Kapracis aizber kapu
- 2
Kustīga vabole, kas barojas un attīstās uz dzīvnieku līķiem vai pūstošām sēnēm, sīkāko dzīvnieku līķus ierokot zemē.
- Kapraču kāpuri, kapraču kūniņas
- Melnie kaprači, raibie kaprači, meža kaprači