KANTĀTE definīcija Latviešu valodā:

KANTĀTE

sieviešu dzimte

  • 1

    Svinīgs, arī liriski episks skaņdarbs solistiem, korim un orķestrim vai korim un orķestrim.

    • Kantātes solo dziedājumi
    • Kantāte vīru korim