KANCLERS definīcija Latviešu valodā:

KANCLERS

vīriešu dzimte

  • 1

    Valdības galva (piem., Vācijā, Austrijā).

    • Kanclera pilnvaras

  • 2

    Augstākā amatpersona (feodālajās Rietumeiropas valstīs).

  • 3

    Augšpalātas priekšsēdētājs; finanšu ministrs (Anglijā).

  • 4

    Kantonu padomes priekšsēdētājs (Šveicē).