KAMERTONIS definīcija Latviešu valodā:

KAMERTONIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Metāla instruments (divzaru dakšiņas formā), kura brīvie gali vibrējot rada nemainīga augstuma skaņu; arī ierīce, kas rada šim instrumentam līdzīgu skanējumu.

    • Skaņot klavieres pēc kamertoņa
    • Kamertoņa pulkstenis, kamertoņa zvans