KAMERA definīcija Latviešu valodā:
KAMERA
sieviešu dzimte
- 1
Speciālam nolūkam paredzēta noslēgta, izolēta telpa; slēgts, izolēts nodalījums, telpa (aparātā, ierīcē).
- Saldēšanas kamera
- Žāvēšanas kamera
- Dezinfekcijas kamera
- Kameras izolācija
- Mazformāta kamera
- 2
Atsevišķa izolēta telpa ieslodzītajiem.
- Cietuma kameras
- Ievietot ieslodzīto vieninieku kamerā
- Nāvinieku kamera
- 3
Fotoaparāts, kinoaparāts.
- Filmēt ar slēpto kameru
- Televīzijas kamera
- 4
Iekšējā slēgtā (piepūšamā) daļa (piem., spēļu bumbām).
- Futbola bumbas kamera
- Piesūknēt kameru ar gaisu
- Kameras plīsums
- Uzlikt velosipēda riepas kamerai ielāpu
- 5
Iestāde vai organizācija (dažās valstīs), kas vada kādas nozares darbu.
- Tirdzniecības un rūpniecības kamera
- Amatniecības kamera