KAMERA definīcija Latviešu valodā:

KAMERA

sieviešu dzimte

  • 1

    Speciālam nolūkam paredzēta noslēgta, izolēta telpa; slēgts, izolēts nodalījums, telpa (aparātā, ierīcē).

    • Saldēšanas kamera
    • Žāvēšanas kamera
    • Dezinfekcijas kamera
    • Kameras izolācija
    • Mazformāta kamera
    • Izbīdāmā kamera

  • 2

    Atsevišķa izolēta telpa ieslodzītajiem.

    • Cietuma kameras
    • Ievietot ieslodzīto vieninieku kamerā
    • Nāvinieku kamera

  • 3

    Fotoaparāts, kinoaparāts.

    • Filmēt ar slēpto kameru
    • Televīzijas kamera

  • 4

    Iekšējā slēgtā (piepūšamā) daļa (piem., spēļu bumbām).

    • Futbola bumbas kamera
    • Piesūknēt kameru ar gaisu
    • Kameras plīsums
    • Uzlikt velosipēda riepas kamerai ielāpu

  • 5

    Iestāde vai organizācija (dažās valstīs), kas vada kādas nozares darbu.

    • Tirdzniecības un rūpniecības kamera
    • Amatniecības kamera