KAMĒR definīcija Latviešu valodā:

KAMĒR

  • 1

    Saista salikta pakārtota teikuma daļas, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tām; pa to laiku, kad.

    • Kamēr nelija, darbs veicās labi
    • Viņš lasīja grāmatu, kamēr bērni rotaļājās

  • 2

    Saista salikta pakārtota teikuma daļas, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tām; līdz; tik ilgi, līdz.

    • Lasīju, kamēr atnāca māte
    • Jāpagaida, kamēr laiks uzlabosies

  • 3

    Ievada papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.

    • Gaidīšu, kamēr atnāks tēvs
    • Tās dienas, kamēr lija, pļavā nevarēja strādāt

Lietojums

saiklis.