KALTĒT definīcija Latviešu valodā:

KALTĒT

  • 1

    pārej Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti sauss, iztvaicējot karstumā (no tā) ūdeni, mitrumu.

    • Kaltēt graudus
    • Kaltēt zivis saulē, vējā

  • 2

    bezpers., nepārej Darīt sausu (mutes gļotādu), izraisot slāpju sajūtu.

    • Man šajā karstumā kaltē
    • Gribas dzert, visu laiku kaltē