KALEIDOSKOPS definīcija Latviešu valodā:

KALEIDOSKOPS

vīriešu dzimte

  • 1

    Optiska ierīce (rotaļlieta) – caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas, cauruli grozot, mainās.

    • Skatīties kaleidoskopā
    • Grozīt kaleidoskopu

  • 2

    pārnesta nozīme Straujas pārmaiņas; ātrs ritms ar straujām pārmaiņām.

    • Dienu kaleidoskops, notikumu kaleidoskops