KĀJA definīcija Latviešu valodā:

KĀJA

sieviešu dzimte

  • 1

    Loceklis – balsta un kustību orgāns (cilvēkam, dzīvniekiem).

    • Kājas pirksti, pēda
    • Basas kājas, apautas kājas
    • Aut kājās jaunās kurpes
    • Uzvilkt gumijas zābakus kājās
    • Atpūtināt kājas
    • Piespert kāju pie zemes
    • Mīdīt kājām
    • Veiklas, vieglas kājas
    • Koka kāja
    • Koka kājas
    • Zirneklis ar garām kājām
    • Apkalt zirgam kājas

  • 2

    Pēda.

    • Liela kāja, maza kāja
    • Būt pa kājai
    • Zābaki nebija īsti pa kājai

  • 3

    Balsta daļa (priekšmetam, ierīcei).

    • Galda kājas, krēsla kājas, gultas kājas
    • Glāze ar augstu kāju

  • 4

    dsk. lok kājās, apst. nozīmē Stāvus (ne sēdus, ne guļus); pamodies un piecēlies.

    • Celties, lēkt kājās
    • Suns uzslējās kājās
    • Viņš šorīt agri kājās