KAITINĀT definīcija Latviešu valodā:

KAITINĀT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ar savu rīcību, izturēšanos uztraukt, darīt niknu, dusmīgu; būt par cēloni, ka (kāds) kļūst īgns, nervozs.

    • Kaitināt suni
    • Kaitināt kādu ar savu tērzēšanu
    • Ilgā gaidīšana apmeklētājus kaitina

  • 2

    Ķircināt.

    • To viņš teica tikai kaitinādams