KAIMIŅŠ definīcija Latviešu valodā:

KAIMIŅŠ

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kas dzīvo blakus vai tuvējā dzīvoklī, mājā.

    • Tuvi kaimiņi
    • Labas kaimiņu attiecības

  • 2

    dsk. lok kaimiņos, apst. nozīmē Tieši blakus vai ļoti tuvu.

    • Dzīvot kaimiņos

  • 3

    dsk. ģen. kaimiņu, īp. nozīmē Tāds, kas atrodas tieši blakus; tāds, ar ko ir kopēja robeža.

    • Kaimiņu pagasts, kaimiņu mājas