KABACIS definīcija Latviešu valodā:

KABACIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Viengadīgs ķirbju dzimtas dārzenis ar iegareniem augļiem.

    • Sēt, stādīt kabačus

  • 2

    Šā auga auglis.

    • Kabaču konservi
    • Cept kabačus