JUSTIES definīcija Latviešu valodā:

JUSTIES

  • 1

    Sajust, apzināties sevi (kādā fiziskā vai psihiskā stāvoklī); pārdzīvot sevī (kādas jūtas).

    • Justies veselam, justies slimam, justies nogurušam
    • Justies nelaimīgam
    • Justies gandarītam
    • Justies kā mājās
    • Justies labi
    • Justies slikti

  • 2

    Apzināties, atzīt sevi (par ko, par kādu).

    • Viņš jūtas vainīgs brāļa neveiksmē
    • Noskatījies izrādi, viņš jutās vīlies
    • Vai tu jūties spējīgs to veikt?