JŪS definīcija Latviešu valodā:

JŪS

  • 1

    Cilvēki (poēt. arī: priekšmeti, parādības), kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.

    • Kur jūs, zēni, bijāt?
    • Steidzieties, jūs jau gaida!
    • Jūs, slaidās jūrmalas priedes!

  • 2

    personas vietn., parasti ar lielo sākuma burtu vsk. nozīmē Oficiāla vai pieklājības uzruna (vēršoties pie atsevišķa cilvēka).

    • Kalniņa kungs, vai Jums šis jautājums ir skaidrs?
    • Lūdzu Jūs izskatīt šo rakstu

  • 3

    ģen. jūsu; piederības nozīmē Tāds, kas pieder, piemīt cilvēkiem, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.

    • Jūsu darbs, zēni, ir labs!
    • Meitenes, kur ir jūsu grāmatas?

  • 4

    ģen., parasti ar lielo sākuma burtu; piederības nozīmē Norāda uz (kā) piederību cilvēkam, pie kura vēršas oficiāli vai ar pieklājības uzrunu.

    Sk. tu (vsk. 2. pers.)
    • Vai Jūsu dokumenti jau iesniegti, Lejiņa kungs?
    • Pateicos par Jūsu palīdzību

Lietojums

personas vietn. (dsk. 2. pers.).