JA definīcija Latviešu valodā:

JA

  • 1

    Ievada nosacījuma palīgteikumu.

    • Ja laiks būs labs, iešu uz māju kājām
    • Ja nepasteigsies, tad nokavēsi vilcienu
    • Ja pūš rietumu vējš, upē ceļas ūdens

  • 2

    Ievada laika apstākļa palīgteikumu ar nosacījuma raksturu.

    • Ko lai saku, ja viņš man jautā?
    • Atnāc pie manis, ja iebrauc Rīgā!

  • 3

    kopā ar partikulu «arī» Ievada pieļāvuma palīgteikumu.

    • Es iešu, ja arī līs
    • Tu viņu nepanāktu, ja arī steigtos

Lietojums

nosacījuma saiklis.

definīcija Latviešu valodā:

partikula

  • 1

    Lieto, lai izteiktu piekrišanu, pozitīvu atbildi uz jautājumu; lieto, lai apstiprinātu iepriekš izteiktu domu, pievērstu tai uzmanību.

    • Vai tu brauksi slēpot? – Jā
    • Vai tu pats to redzēji? – Jā gan!
    • Sāk pūst ziemelis; jā, laiks kļūst vēsāks
    • Jā, nu man laiks iet!

  • 2

    Lieto, atsaucoties uz uzrunu.

    • Jāni! – Jā, es tepat esmu!