IZVIRZĪT definīcija Latviešu valodā:

IZVIRZĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Virzot panākt, ka (kas) tiek pārvietots (no kurienes, kur, cauri kam); vadot, vedot u. tml. panākt, ka pārvietojas (no kurienes, cauri kam).

    • Izvirzīt baļķi krastā
    • Izvirzīt plostu cauri upes sašaurinājumam
    • Izvirzīt bērnu cauri ļaužu drūzmai

  • 2

    Virzot novietot (ko – uz priekšu, uz āru); izstiept (uz priekšu); novietot, izveidot (ko – uz priekšu, uz āru no pārējā).

    • Izvirzīt šauteni uz priekšu
    • Izvirzīt rokas uz priekšu
    • Izvirzīts zods
    • Uz āru izvirzīta ēkas fasāde

  • 3

    Ieteikt, ierosināt, minēt (par galveno, svarīgāko starp līdzīgiem).

    • Izvirzīt svarīgu uzdevumu
    • Stāsta centrā izvirzītas humānisma problēmas
    • Izvirzīt sapulcē vairākus nozīmīgus jautājumus

  • 4

    Ieteikt (piem., kāda amata veikšanai), parasti izvēloties no vairākiem.

    • Izvirzīt deputātu kandidātus
    • Izvirzīt pieredzējušāko darbinieku par grupas vadītāju
    • Izvirzīt romāna autoru apbalvošanai