IZVAIRĪTIES definīcija Latviešu valodā:

IZVAIRĪTIES

  • 1

    Vairoties panākt, ka nesaskaras (ar ko); izturēties, rīkoties tā, lai nebūtu (kas) jādara, jāsastopas (ar kādu) u. tml.

    • Zēnu gribēja saķert, bet viņš izvairījās
    • Izvairīties no trieciena
    • Izvairīties no sadursmes
    • Iet, izvairoties no peļķēm
    • Izvairīties no kļūdām darbā
    • Izvairīties no nepatikšanām
    • Izvairīties no darba, no pienākumiem
    • Izvairīties no sastapšanās ar kādu
    • Izvairīties no tiešas atbildes