IZVADĪT definīcija Latviešu valodā:

IZVADĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas prom); aizvadīt.

    • Izvadīt viesi pa vārtiem
    • Izvadīt ceļā
    • Izvadīt darbā

  • 2

    Vadot, sekojot (kā) gaitai, izvirzīt (no kurienes, cauri kam).

    • Izvadīt apmaldījušos ogotājus no meža
    • Izvadīt automašīnu uz šosejas
    • Izvadīt laivu cauri krācēm
    • Izvadīt kuģi cauri jūras šaurumam

  • 3

    Piedalīties (mirušā) izvadīšanā (2).

    • Izvadīt mirušo uz kapiem

  • 4

    Svinīgi atzīmēt, organizējot svinības, kādam aizejot no darba, aizbraucot u. tml.

    • Izvadīt biedru pensijā

  • 5

    3. pers Fizioloģiskos vai tehnoloģiskos procesos – izdalīt (ko), panākt, būt par cēloni, ka izdalās (kas).

    • Izvadīt sāļus no organisma

  • 6

    Sūtot (piem., mācīties), apgādāt ar visu nepieciešamo (līdz mācību beigām).

    • Izvadīt bērnus skolā