IZTVĪKT definīcija Latviešu valodā:

IZTVĪKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Karstumā, tveicē izslāpt; karstumā ilgāku laiku būt bez pietiekama mitruma.

    • Ceļinieki iztvīkuši
    • Lauki karstajā vasarā iztvīkuši
    • Puķes saulē iztvīkušas

  • 2

    pārnesta nozīme Ilgāku laiku ļoti vēlēties (ko), alkt (pēc kā).

    • Iztvīkt gaidās
    • Iztvīkt pēc laimes